|
Sixty-year-old Pia is intellectually disabled and lives with her aging mother Guittou in a farmhouse on the Danish island of Langeland. She dreams of meeting a man. Pia does exercises and strolls along the beach; she reads books, visits a day centre in the city and looks after her goose Lola with tenderness.
|
|
Ей шестьдесят лет. Она живет со своей мамой Гиттоу в маленьком доме на датском острове Лангеланд. У нее умственная отсталость, но нет точного диагноза. Она мечтает встретиться с мужчиной. Пия выполняет физические упражнения, читает книги, посещает дневной центр в городе и нежно заботится о своем гусе по имени Лола. Ее беседы с матерью сосредоточены на будущем — как и где будет жить Пия, когда она умрет? Дни медленно, медленно приходят и уходят… Однажды Пия встречает в гавани Йенса. Они начинают проводить время вместе… Создатели фильма назвали эту работу адаптацией человеческой жизни.
|
|
60 gadus vecā Pia. Viņai nav konkrētas diagnozes, nav neviena tuva cilvēka, kas par viņu parūpētos, izņemot 84 gadus veco māti, nav reālistiskas izpratnes par sevi un apkārtējo pasauli. Viņai ir garīgās attīstības traucējumi, kvēlas ilgas pēc mīļotā, bailes par savu nākotni un zoss Lola, ko maigi lolot. Pia mēdz doties ilgās pastaigās, bet viņas māti pa to laiku māc bailes un vientulība. Lēni, lēni dienas nāk un iet… Jaunzēlandē dzimušā režisora radīts stāsts, kas balstīts patiesos likteņos, notikumos un iesaistīto savstarpējās attiecībās. Pia un viņas māte atveido pašas sevi. Filmas veidotāji šo darbu nodēvējuši par cilvēka dzīves adaptāciju.
|