|
Pēckara gados trupā ienāk Dailes teātra stilistikā audzināti jaunie aktieri no Otrās studijas – V. Artmane, H. Liepiņš, E. Pāvuls, V. Skulme un citi. Ar viņiem atjaunojas E. Smiļģa radošie spēki, un meistars rada filozofiski dziļas, poētiskas un traģiskas, vispārcilvēciskās vērtības apliecinošas izrādes – V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta" (1953) un "Hamlets" (1959) un Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1956) ar H. Liepiņu spēlmaņa Tota lomā.
|
|
After the war, the troupe is joined by young actors who have mastered the Daile stylistics in the theater’s studio: V. Artmane, H. Liepiņš, E. Pāvuls, V. Skulme, and others. With them in leading roles, Smiļģis creates philosophically deep, poetic, and tragic interpretations of Shakespeare’s "Romeo and Juliet" (1953) and "Hamlet" (1959) as well as Rainis’s "Spēlēju, dancoju" (1956).
|
|
В послевоенные годы в труппу приходят воспитанные в стилистике театра Дайлес молодые актеры – В. Артмане, Х. Лиепиньш, Э. Павулс, В. Скулме. Вместе с ними возобновляются творческие силы самого Смильгиса и мастер творит глубоко философские, поэтичные и трагичные, выражающие общечеловеческие ценности спектакли – «Ромео и Джульетта» (1953) и «Гамлет» (1959) Шекспира, «Играл я, плясал» Райниса (1956) с Х. Лиепиньшем в роли Тотса.
|