|
Od počátku neolitu středomořských stavitelů, přes Helénisty, kteří se usídlili v různých městech (zejména v centru města Pharos), a Římanů, kteří postavili své vlastní přístavy a města, až do středověku, renesance a barokní éry. Tehdy se stal ostrov Hvar zářivým příkladem duchovního a uměleckého pokroku.
|
|
Hvar u posljednje vrijeme ponovno zauzima značajno mjesto na civilizacijskoj i kulturnoj karti Sredozemlja i danas ga prati glas mondenog ljetovališta. Zbog toga nije čudno da je turistički časopis Traveller Hvar svrstao u grupu od 10 najljepših otoka na svijetu.
|
|
Кажется, что у этого острова есть душа, ощутимый аромат лаванды, шалфея, розмарина, вереска, мяты, лавра, тимьяна и других трав, которые процветают на его почве, делая тем самым остров самым большим Ботаническим садом Средиземноморья. Этот остров наполнен жизнью, растительностью, скалами и морем. Каждый день он отражает на себе солнце. Это остров, на котором солнце чувствует себя как дома! Благословление природы и благоприятствующие исторические события сделали район вокруг острова Хвар особенно увлекательной частью Адриатического побережья.
|
|
Hvaras salā var izbaudīt vairāk saulainas dienas nekā jebkur citur Adrijas jūrā, un kopš vēstures pirmsākumiem ir bijusi iedvesmojoša patvēruma vieta daudziem cilvēkiem. Sākot no agrā neolīta laikmeta Vidusjūras celtniekiem, helēnīšiem, kas apmetās Hvaras pilsētās ( īpaši Faros (Pharos) pilsētā), romiešiem, kas uzcēla savas ostas un pilsētas, līdz pat viduslaiku, renesanses un baroka ēras laikiem, kad sala kļuva par mirdzošu piemēru garīguma un mākslinieciskuma progresam.
|