|
|
Bija nepieciešami gandrīz seši gadsimti, lai pabeigtu Svētā Vitusa katedrāli. Darbs pie patreizējās gotikas stila ēkas aizsākās 1344. gadā, Matiasa no Arras vadībā. Vācietis Petrs Parlers un viņa divi dēli izveidoja cēlo kora laukumu un apkārtējās kapelas, kas tika pilnībā pabeigtas 15. gadsimta sākumā. 1562. gadā dienvidu puses tornim tika piešķirta renesanses stila smaile, kurai vēlāk pievienoja baroka stila rotājumus. Cetrālā eja un iespaidīgais rietumu gals tiek attiecināti uz 19. gadsimta otro pusi. Dienvidu puses Zelta portāla (sākotnējā ieeja), mozaīka ataino Pastarā tiesu un tiek attiecināta uz 1370. gadu; patreiz tā ir atjaunota tās bijušajā krāšņumā. Svētā Venceslas kapela, kas attiecināma uz 1358. – 1367. gadiem, ir viena no vecākajām ēkas daļām, un visskaisti rotātajām. Zemākas sienas ir inkrustētas ar dzirkstošu jašmu un ametistu, savukārt, freskas (14.-16. gadsimti) attēlo ainas no Kristus ciešanām un Svētā Venceslas dzīves (svētais ir apglabāts tieši zem kapelas). Kad katedrāle bija gandrīz pabeigta, tika atrakti 11. gadsimta romānikas stila bazilikas pamati un, līdz ar Bohēmijas karaļu sarkofāgiem, tos var aplūkot kapenēs. 1480. gadā karalis Vladislavs Jagiello pasūtīja brīnišķigo Karalisko lūgšanu telpu: velvju griesti, kas veidoti koku zaru formā, ir ļoti neierasti. Izsmalcinātais sudraba kapa piemineklis kulta svētajam, Janam no Nepomukas, 1736. gadā tika uzstādīts kora laukumā. Viens no ķerubiem norāda uz svētā mēli, par kuru tiek melsts, ka tā neesot satrūdējusi. Katedrālē ir arī smalkas 20.gadsimta vitrāžas; īpaši jāizceļ Alfonsa Muhas gleznotais svēto Kirila un Metodija portrets trešajā kapela no rietumu gala.
|
