|
|
Starp nelegālo kokas augu kultivētājiem pasaules līdere neapšaubāmi ir Kolumbija, kam seko Peru un Bolīvija. Aplēses liecina, ka kokaīna ražošana pasaulē 2004. gadā ir pieaugusi līdz 687 tonnām, no tām 56 % nāk no Kolumbijas, 28 % no Peru un 16 % no Bolīvijas (UNODC, 2005. g.). Eiropā atsavinātais kokaīns lielākoties nāk taisnā ceļā no Dienvidamerikas (pārsvarā no Kolumbijas) vai tiek ievests caur Centrālamerikas un Karību baseina valstīm. Kā ES ievestā kokaīna tranzītvalstis 2004. gadā ir minētas Surinama, Brazīlija, Argentīna, Venecuēla, Ekvadora, Kurasao, Jamaika, Meksika, Gvajāna un Panama (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.; WCO, 2005. g.; CND, 2006. g.; INCB, 2006a; Eiropols, 2006. g.). Zināms daudzums ir ievests arī caur Āfriku, arvien vairāk kokaīna ieved caur Rietumāfriku un Gvinejas līča valstīm (galvenokārt Nigēriju), kā arī caur Austrumāfriku (Keniju) un Ziemeļrietumāfriku, caur salām pie Mauritānijas un Senegālas krastiem (CND, 2006. g.; INCB, 2006a). Galvenie ievešanas punkti ES joprojām ir Spānija, Nīderlande un Portugāle, kā arī Beļģija, Francija un Apvienotā Karaliste (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.; CND, 2006. g.; Eiropols, 2006. g.). Lai gan Spānija un Nīderlande joprojām ir svarīgi ES ievestā kokaīna izplatīšanas punkti, pateicoties pastiprinātai Spānijas ziemeļu krasta (Galīcijas) kontrolei un politikai, kas paredz Šipolas lidostā (Amsterdamā) kontrolēt visus reisus no konkrētām valstīm (134), iespējams, ir izveidoti alternatīvi izplatīšanas ceļi, piemēram, ievedot arvien vairāk kokaīna caur Āfriku, kā arī Austrum- un Centrāleiropu un tālāk pa sekundāriem izplatīšanas ceļiem nogādājot uz Rietumeiropu (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.; WCO, 2005. g.; INCB, 2006a).
|
