|
“Lai cik mierīgs un nesteidzīgs no pirmā skata šķistu Edgars Vērpe, vienlaikus viņš ir gana āķīgs un neaprēķināms. Man pat liekas, ka Edgarā Vērpē mājo ne vien mākslinieks, pedagogs, kultūras menedžeris un TV personība, bet arī veiksmīgs režisors, kas regulāri klusībā sacer eksistenciālas mizanscēnas, lai pārsteigtu laikabiedrus. Un tas var būt kas mulsinoši negaidīts gan spēku pielikšanas punktu maiņā, gan mākslas meklējumos. Tā domāt vedina arī gadu gaitā tapušās intervijas, kuras pirms grāmatas tapšanas pārlasīju. Kā jauns posms dzīvē, tā atbildēs ne vien iezīmējas jauni apvāršņi, bet parādās arī gluži citi atmiņu fakti – pat no bērnības –, kas likumsakarīgi pamato jaunos lēmumus. Turklāt visu šobrīd jau vainago atziņa, ka pa šiem gadiem nekas būtisks attieksmē pret interesējošo mākslā un izteiksmes līdzekļos nav mainījies,” tā Laima Slava.
|
|
“However calm and unhurried he might appear on the first impression, Edgars Vērpe is also cagey and unpredictable. It seems to me that Edgars is not only an artist, teacher, culture manager and TV star; he is also a skilful stage director who regularly, quietly composes existential miseenscenes to surprise his contemporaries. And this can be disturbingly unexpected both in terms of changing point of leverage and artistic exploration. This impression is reinforced by the interviews he has given over the years and which I reread during the preparation of this book. At a new stage in life, the answers frame fresh horizons as well as offering memory fragments – even from childhood – which logically justify the new decisions. Moreover, after all this time, he has come to realize that nothing significant has changed regarding his interests in art and in the means of expression,” writes Laima Slava.
|