|
|
Актёрская труппа леди Дивайн устраивает публичные бесплатные представления под названием «Кавалькада извращений», которые рекламируются как превосходящие в сальности и гнусности все шоу такого пошиба в мире.
|
|
|
Lady Divine (a comic drag queen, international icon of bad taste cinema) and her troupe hold free shows called The Cavalcade of Perversion, said to be the most extreme and truthful exhibits of acts of obscenities. However, the finale is always the same – the audience is robbed and the performers fly the coop. Even the notorious director (Pink Flamingos, 1972) admits that he has gone a little too far with this grotesque tale of betrayal, revenge, perversions, depravity, violence and blood lust. At the time, he mocked the hippie philosophy the same way as he mocks political correctness now. And it is up to the audience to decide if they want to turn away in disgust, admire the extraordinary film or see a prophetic message of maniacs multiplying in the world.
|
|
|
Lēdijas Divainas (komisks transvestīts, sliktas gaumes kino ikona) aktieru trupa rīko publiskus bezmaksas priekšnesumus ar nosaukumu Perversiju kavalkāde, kas tiek pieteikti kā neķītrumā vispārākie un patiesākie šovi pasaulē. Fināls allaž viens – skatītājus aplaupa, bet aktieri notinas. Pats skandalozais režisors (Rozā flamingo, 1972) atzīst, ka šajā groteskajā stāstā par nodevību, atriebību, novirzēm, izvirtību, vardarbību un asinskāri aizgājis mazliet par tālu. Tolaik viņš izsmēja hipiju vērtības, tāpat kā pašlaik politkorektuma normas. Tikai skatītāja paša ziņā – riebumā novērsties, apbrīnot neparasto kino vai saskatīt šai filmā pravietisku vēsti par maniaku vairošanos pasaulē.
|